Mikroorganismi un to loma augsnē
Lauksaimniecības nozarē strādājošie, jau kopš pērnā gada, izjūt būtisku cenu pieaugumu un produktu pieejamības samazināšanos minerālmēslu tirgū, kas rodas dažādu pasaules notikumu ēnā. Nav noslēpums, ka līdz šim valdošais uzskats bija, ka ar mēslošanas palīdzību tiek sasniegts labākais rezultāts augu attīstībai un ražai, bet, pieaugot minerālmēslu cenām (kā piemēram, slāpekļa cenas no ~200 EUR t šobrīd sasniedz ~1000 EUR t, savukārt fosfors pat~ 1500 EUR t), esam spiesti samazināt to normas un meklēt citus veidus kā kompensēt makroelementu un mikroelementu trūkumu. Līdz ar būtiskajām cenu izmaiņām, izejvielu izmaksām un nestabilitāti tirgū kopumā (esošo un prognozējamo), teju ikvienam saimniekam jāpieņem lēmums vai samazināt minerālmēslu lietojumu, un jāizstrādā plāns par turpmāku sabalansētu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju.
Kā alternatīva metode, lai saglabātu ražu, samazinot izmaksas un – iespēja kā strādāt videi draudzīgi, uzlabojot augsnes rādītājus, bioloģisko aktivitāti un samazinot barības vielu izskalošanos, ir jālieto produkti ar mikroorganismiem. Lai gan vēl patreiz mikroorganismi pilnībā nevar aizstāt NPK lietošanu, bet devas samazināt var. Šī ir sfēra, kuras nozīmīgums turpmākajos gados pieaugs.
"Mikroorganismi augsnē. Vienā tējkarotē veselīgas augsnes ir miljardiem ar aci nesaskatāmu mikroorganismu/baktērijas, hifas, aļģes, vienšūņi un nematodes. Augsnes mikroorganismu dzīvības procesu nodrošināšanai ir nepieciešams skābeklis un ogleklis, tāpēc sablīvētās un ar organiskajām vielām nabadzīgās augsnēs ir maz dzīvības. Mikroorganismiem – baktērijām, sēnēm, nematodēm, vienšūņiem un citām radībām ir nenovērtējama loma augsnes struktūras veidošanā, jo tie nodrošina augus ar nepieciešamajām barības vielām, stimulē augu augšanu un samazina uzņēmību pret dažādām slimībām. Augi ar mikroorganismiem veido simbiotiskas attiecības. Piemēram, auga saknes rizosfērā izdala dažādas aminoskābes, proteīnus organiskās skābes, vitamīnus un ogļhidrātus, lai barotu baktērijas un sēnes, pretī saņemot mikroorganismu ekskrementus ar barības vielām. Ar baktērijām un sēnēm mielojas jau mazliet lielākas radības – vienšūņi un nematodes, kuru ekskrementos esošās barības vielas augiem ir viegli uzņemamas. Savukārt, aļģes ir mikroskopiski organismi, kurus var dēvēt par primitīviem augiem. Tie no atmosfēras piesaista oglekli un kalpo par barību baktērijām un sēnēm. Aļģes, baktērijas, sēnes sadala augsnes minerālvielas augiem pieejamā formā un izdala lipīgas vielas, kas satur kopā augsnes sīkās daļiņas uzlabojot augsnes struktūru.
Baktērijas ir vienšūņu organismi, kas labvēlīgos apstākļos ļoti ātri vairojas (10+ C0). Baktērijas lielākoties kalpo par barību daudziem citiem organismiem augsnē, tāpēc tām ir jābūt vairumā (vienšūņiem, nematodēm). Lielākā daļa baktēriju atrodas augsnē miera stāvoklī, un atdzīvojas tad, kad ir labvēlīgi apstākļi. Baktērijas labāk noārda zaļo materiālu, jo tās labāk pārstrādā cukurus un noārda vienkāršus savienojumus. Tādas ģints baktērijas kā Azotobacter, Azospirillum, Clostridium un Rhizobium piesaista no gaisa slāpekli un pārvērš to augam pieejamā formā. Bacillus megaterium, Streptomyces beta-vulgaris, Burkholderia sp baktērijas izdala fermentus, kas modificē/šķeļ fosfora savienojumus un fosfātus (kalciju, magniju, dzelzi, alumīniju), kas pieejamās formās ir sarežģīti un grūti absorbējami augiem, padarot fosforu pieejamu augiem. Kā arī cita veida baktērijas, kas stimulē sakņu attīstību, veicina fitohormonu veidošanos.
Sēņu un baktēriju korelācija augsnē ir nenovērtējama. Ja baktērijas noārda vienkāršus savienojumus, tad, sēnes – daudz sarežģītākus oglekļa savienojumus. Tās spēj noārdīt sauso materiālu – salmus, lapas, izžuvušu koksni u.c. Sēnes augsnē sadala esošās minerālvielas augiem pieejamā formā. Samazina organisko vielu un minerālvielu izskalošanos no augsnes. Ļoti vēlamas ir mikorizas sēnes, jo palielina fosfora pieejamību augam. Tās noklāj auga saknes ar hifām, kas kalpo kā sakņu pagarinājumi dziļi iesniedzoties zemē. Apmaiņā pret cukuriem un oglekli sēnes augam palīdz piegādāt barības vielas un ūdeni, kā arī nodrošina aizsardzību pret kaitīgiem organismiem – vīrusiem, patogēnām baktērijām."1
Rezumējot, kāpēc veicināt mikroorganismu daudzveidību un nodrošināt labvēlīgus apstākļus to attīstībai? Augsnes apvēršana samazina mikroorganismu aktivitāti, bet to var atjaunot atdodot augsnei oglekli, kas piesaista barības vielas. Par oglekļa avotu var kalpot kūtsmēsli, komposts, humīnskābes, fulvīnskābes u.c., kas veicinās mikroorganismu vairošanos un barības bāzi. Nabadzīgās augsnēs mikroorganismiem nav daudz ar ko baroties, tāpēc jācenšas pēc iespējas vairāk turēt augsni zaļu (zaļmēslojums – starpkultūras) vismaz ievērot augu maiņu, neaudzēt monokultūras, tas veicinās bioloģisko daudzveidību platībās , palielinās organisko vielu pieaugumu un mikroorganismiem barības bāzi.
Augsnē, kurā ir labvēlīgi apstākļi un pietiekams daudzums mikroorganismu, tie:
- Sadalīs un noārdīs organiskās vielas un padarīs tās augiem viegli uzņemamā formā;
- Izdala skābes un enzīmus, kas šķīdina minerālvielas un padara tās augiem pieejamas;
- Izdala hormonus un citas vielas, kas stimulē augu augšanu, samazina dažādu elementu izskalošanos no augsnes, salīmē augsni;
- Barības vielas, kas atrodas mikroorganismu «vēderā», neizskalojas, tāpēc – jo vairāk augsnē mikroorganismu, jo lielāka barības vielu rezerve;
- Palīdzēs saglabāt augsnē mitrumu, uzlabos augsnes struktūru un fizikālās īpašības, ļaujot augam dzīt saknes dziļāk, noārdīs toksiskas vielas un toksīnus;
- Veicinās augu augšanu un, izdalot dažādas atliekvielas pasargās tos no slimībām un kaitēkļiem.
SIA “Linas Agro” klāstā ir dažādi augstas kvalitātes produkti un mikroelementi, ar kuru palīdzību ir iespējams uzlabot, ielabot mikrobioloģisko daudzveidību augsnē un augā. Klāstā pieejamas dažāda veida baktērijas, jūraszāļu ekstrakti, aminoskābes, humīnvielas u.c. produkti. Pilnībā ar šiem produktiem NPK nepieciešamību šobrīd aizstāt nevaram, bet nākotnē, turpinot veikt izmēģinājumus, varētu, iespējams, aizstāt apmēram 30-50% NPK, uzraugot un rūpējoties par augsni kā dzīvu būtni.
Raksta autors: Artis Vilbrants, Linas Agro Zemgales reģiona agronoms/konsultants.
1Atsauce: Žurnāls "Vides vēstis" publikācija: http://www.videsvestis.lv/bez-dzivajam-radibam-augsne-nav-auglibas/ , autore: Lāsma Ozola
Raksta oriģināls publicēts žurnāla "Saimnieks" 2022.g.maija mēneša Nr.