Minerālmēslu cenu veidošanās
Šajā rudenī plašas diskusijas lauksaimnieku vidū raisīja minerālmēslu cenu straujais kāpums, ne viens vien lauksaimnieks ir aizdomājies kāpēc veidojas tik straujš cenu kāpums un kā plānot mēslošanas darbus pavasarim?
Liela ietekme uz minerālmēslu cenas veidošanos ir dabas gāzes cenai, kas ir gan kā enerģijas avots, gan kā tieša izejviela karbamīda, amonija nitrāta un citu minerālmēslu ar augstu slāpekļa (N) saturu ražošanā. Straujā gāzes cenas palielināšanās šogad izraisīja arī visu slāpekļa grupas produktu cenu pieaugumu straujāk nekā parasti. Tas prasīja arī papildus finanšu resursus ražotājiem, kuri sāka bremzēt ražošanu saistībā ar pārāk straujām un neprognozējamām cenu izmaiņām. Kas, savukārt, noveda pie produkcijas deficīta tirgū un vēl lielāka spiediena uz cenu kāpumu.
Vai par šā brīža cenu pirkt minerālmēslus ir jālemj katram ražotājam individuāli, atkarībā no saimniecības ražošanas profila, ražības un citu ražošanas izmaksu īpatsvara. Zināmu cenu šoku tirgū izraisa tas, ka 2020 gadā bija viena no vēsturiski zemākajām nitrātu cenām tirgū 200-230 eur/t, savukārt, šobrīd ir vēsturiski viena no augtākajām cenām, sasniedzot 530-535 eur/t (pēc Linas agro 01.11. cenu lapas). Jāņem gan vērā arī cenu pieaugums kviešu cenai biržā no +/- 200 eur/t 2020. gadā līdz 287 eur/t 2021 gada ražai un +/- 250 eur/t ražas prognozei 2022. gadam.
Mans ieteikums ir, rēķinoties ar cenu bilanci, izvērtēt vai mēslošanā saglabāt ikgadējo tehnoloģiju ar mērķi sasniegt maksimālo ražas potenciālu un kvalitāti, vai mainīt uz ekonomisko, samazinot slāpekļa (N) un slāpekļa un sēra (NS) mēslojumu lietošanu, taču riskējot ar zināmu ražas un kvalitātes zudumu.
Raksta autors, Dainis Pelšs, SIA “Linas Agro” minerālmēslu tirdzniecības komercdirektors
Lasi arī iepriekš publicētos rakstus par saistītām tēmām:
- “Kviešu un rapšu ražas stūrakmens – sērs”: https://www.linasagro.lv/agro-zinas/kviesu-un-rapsa-razas-sturakmens-sers
- “Kaļķosim augsnes efektīvi”: https://www.linasagro.lv/agro-zinas/kalkosim-augsnes-efektivi-novertejot-to-agrokimiskas-ipasibas